Kādi ir tipiski alergēni darba vidē?

11 novembris, 2025
Ivars Vanadziņš
RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors
Īss skaidrojums par aroda alergēniem

Darba vietās sastopami daudz un dažādi aroda alergēni, turklāt to avoti var būt visdažādākie, piemēram, ķīmiskas vielas un savienojumi (niķelis, latekss, formaldehīds, sintētiskie mazgāšanas līdzekļi), mikrobioloģiski aģenti (dažādu sēņu sporas), ārstniecības preparāti, dzīvnieku valsts alergēni (spalvas, mati, vilnas putekļi, jūras produkti), augu valsts alergēni (ziedputekšņi, kokvilnas, linu, graudu putekļi). Alergēni ir sastopami daudzās nozarēs, bet visvairāk veselības un sociālajā aprūpē, lauksaimniecībā, pārtikas ražošanā, kokapstrādē, ķīmiskajā un farmaceitiskajā rūpniecībā. Kopumā par alergēnu klātbūtni visbiežāk signalizē ādas problēmas (ekzēma, nieze, izsitumi, apsārtumi, dermatīts). Otrs scenārijs ir elpceļu problēmas – astma. Ja darba devējs izvēlas lētākas un no alergēnu viedokļa nedrošākas vielas vai produktus, viņš riskē, ka vienā brīdī puse padoto būs darbnespējīgi. 

Tipiski darba vides piemēri, kuras vējamas alerģiskas izpausmas:

  • kāda veikala kulinārija vērsās Darba drošības un vides veselības institūta Higiēnas un arodslimību laboratorijā, jo darbinieki sūdzējās par samilzušām ādas problēmām. Izrādījās, ka vairākas konditorejas izstrādājumu gatavošanā izmantotās piedevas ir alergēnas. Galaprodukcija vairs tāda nav, bet, kamēr to gatavo, vielas ir bioloģiski aktīvas, un tām darbinieks ir pakļauts;
  • medmāsa, kurai bija attīstījusies astma pret viena veida tīrīšanas līdzekļiem. Taču pats biežākais piemērs veselības aprūpes iestādēs ir lateksa cimdi, kas nereti izraisa dermatītu;
  • ir gadījumi, kad kārtīga apkopēja izlasa instrukciju: nepieciešams korķītis līdzekļa uz spaini ūdens. Viņa nospriež, ka tas ir par maz, un «drošībai» «piešauj» divus. Līdz ar to ne vien tīrīšana kļūst dārgāka, bet arī vairāk līdzekļa paliek telpā;
  • elektromontierim, velkot kabeli, var iekost lapsene vai sirsenis, kam sekas var būt ļoti smagas (t.sk. nāves iestāšanās anafilaktiskā šoka dēļ);
  • darba devējam jāzaudē labs darbinieks, jo sabiedriskās ēdināšanunas uzņēmumā nopirktas eksotiskas zivs vai krabis, kas tiek izmantots ēdiena pagatavošanai.

Pilns raksts “Alerģijas – gadsimta kaite arī darba vidē” publicēts laikrakstā “Dienas bizness”, 09.03.2017.

Mūsu eksperti

Dažādu ekspertu konsultācijas


Šajā sadaļā tiek ievietotas citu ekspertu sagatavotās atbildes
Jautā ekspertam: vdi@vdi.gov.lv

Ivars Vanadziņš


RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors

Darba vides riski un to novērtēšana
Jautā ekspertam: ivars.vanadzins@rsu.lv

Jeļena Reste


RSU Aroda un vides medicīnas katedras arodslimību ārste

Arodslimību diagnostika un obligātās veselības pārbaudes
Jautā ekspertam: dr_jelena@e-apollo.lv

Jolanta Geduša


Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta vecākā eksperte

Darba aizsardzības sistēma
Jautā ekspertam: jolanta.gedusa@lm.gov.lv

Konsultants


Konsultants

Valsts darba inspekcijas e-pakalpojumi
Jautā ekspertam: vdi@vdi.gov.lv

Linda Matisāne


Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras kontaktpunkta vadītāja

Darba aizsardzības preventīvie pasākumi, OiRA
Jautā ekspertam: linda.matisane@vdi.gov.lv

Sandra Zariņa


Valsts darba inspekcijas Metodiskās vadības un kompetenču pilnveides nodaļas vadītāja

Nelaimes gadījumu izmeklēšana
Jautā ekspertam: sandra.zarina@vdi.gov.lv

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests


Ugunsdrošība, ugunsdzēsība

Ugunsdrošība, ugunsdzēsība
Jautā ekspertam: vugd@vugd.gov.lv