Cik bieži darba devējam ir jāapmaksā brilles darbiniekiem, kas strādā pie datora?

11 novembris, 2025
Linda Matisāne
Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras kontaktpunkta vadītāja
Īss skaidrojums par briļļu apmaksas kārtību darbiniekiem, kas strādā pie datora

Ministru kabineta 2002. gada 6. augusta noteikumu Nr. 343 „Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju” 12. un 14. punkts nosaka, ka uzņēmumā jābūt izstrādātai kārtībai, kādā apmaksājami medicīniski optiskie redzes korekcijas līdzekļi (brilles), ja obligātajā veselības pārbaudē tiek konstatēts, ka darbiniekam nepieciešami speciāli redzes korekcijas līdzekļi. Par to ārsts veic atzīmi obligātās veselības pārbaudes kartē.

Normatīvie akti neprecizē ne summu, kas jāapmaksā, ne periodiskumu, cik bieži jāapmaksā. Normatīvie akti nosaka, ka darba devējs speciālo medicīniski optisko redzes korekcijas līdzekļu (briļļu) iegādes kārtību, konsultējoties ar nodarbinātajiem vai viņu pārstāvjiem (piemēram, uzticības personām), nosaka darba kārtības noteikumos vai darba koplīgumā.

Praksē uzņēmumu izstrādātās kārtības var iedalīt vairākās grupās:

  • briļļu apmaksa tiek iekļauta veselības apdrošināšanas polisēs;
  • tiek apmaksāta noteikta summa noteiktā laika periodā (piemēram, 50 eiro reizi gadā,  75 eiro katru otro gadu vai 150 eiro katru trešo gadu), pārējo starpību sedz pats nodarbinātais, izvēloties arī to, kādus (t.sk. cik dārgus) briļļu ietvarus viņš vēlas;
  • tiek apmaksāta briļļu lēcu cena un darbs – briļļu lēcu ielikšana rāmjos, pārējo starpību sedz pats nodarbinātais, nosakot arī, kādus briļļu ietvarus viņš vēlas;
  • kārtībā iespējams paredzēt, ka darbinieks var pretendēt uz medicīniski optisko redzes korekcijas līdzekļu (briļļu) apmaksu, ja mainījusies redze salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu un darbam ar displeju viņam nepieciešami jauni redzes korekcijas līdzekļi.

Mūsu eksperti

Dažādu ekspertu konsultācijas


Šajā sadaļā tiek ievietotas citu ekspertu sagatavotās atbildes
Jautā ekspertam: vdi@vdi.gov.lv

Ivars Vanadziņš


RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors

Darba vides riski un to novērtēšana
Jautā ekspertam: ivars.vanadzins@rsu.lv

Jeļena Reste


RSU Aroda un vides medicīnas katedras arodslimību ārste

Arodslimību diagnostika un obligātās veselības pārbaudes
Jautā ekspertam: dr_jelena@e-apollo.lv

Jolanta Geduša


Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta vecākā eksperte

Darba aizsardzības sistēma
Jautā ekspertam: jolanta.gedusa@lm.gov.lv

Konsultants


Konsultants

Valsts darba inspekcijas e-pakalpojumi
Jautā ekspertam: vdi@vdi.gov.lv

Linda Matisāne


Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras kontaktpunkta vadītāja

Darba aizsardzības preventīvie pasākumi, OiRA
Jautā ekspertam: linda.matisane@vdi.gov.lv

Sandra Zariņa


Valsts darba inspekcijas Metodiskās vadības un kompetenču pilnveides nodaļas vadītāja

Nelaimes gadījumu izmeklēšana
Jautā ekspertam: sandra.zarina@vdi.gov.lv

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests


Ugunsdrošība, ugunsdzēsība

Ugunsdrošība, ugunsdzēsība
Jautā ekspertam: vugd@vugd.gov.lv