Kas jāzina ģimenes ārstam, ja pie viņa vēršas pacients, kurš cietis nelaimes gadījumā darbā?

11 novembris, 2025
Sandra Zariņa
Valsts darba inspekcijas Metodiskās vadības un kompetenču pilnveides nodaļas vadītāja
Īss skaidrojums par ģimenes ārstu rīcību, ja pacients cietis nelaimes gadījumā darbā

Kad cietušajam ir tikusi sniegta medicīniskā palīdzība, ārstam, aizpildot darbnespējas lapu, svarīgi noskaidrot un saprast, kādos apstākļos nelaimes gadījums noticis. Tādējādi, atzīmējot traumu gūšanas faktu ar atzīmi darba nespējas lapā – nelaimes gadījums darbā vai cits cēlonis, ārsts netieši sniedz informāciju darba devējam vai Valsts darba inspekcijai (turpmāk – VDI), ka noticis nelaimes gadījums darba vietā un tas būs jāizmeklē. Bieži vien pacienta sniegtā informācija par nelaimes gadījuma apstākļiem ir neskaidra un ārstam nesaprotama. VDI pieredze rāda, ka šis ir arī brīdis, kad nelaimes gadījumu darbā tiek mēģināts slēpt un mediķiem stāstītas pilnīgas blēņas – it kā pirksts nozāģēts mājās, gatavojot kurināmo ziemai, kaut skaidri redzams, ka cietušajam mugurā uzņēmuma darba apģērbs un cietušo ārstniecības iestādē ar savu automašīnu nogādājis darba devējs. Ārstam nav jābūt izmeklētājam, bet šajā brīdī arī mediķi varētu likt pacientam saprast, ka ar nepatiesas informācijas sniegšanu dara sliktu tieši sev. Bieži vien nelaimes gadījuma darbā slēpšanu ierosina darba devējs, par to piesolot atlīdzību, par kuru aizmirst, kad viss beidzies veiksmīgi.         

Kāpēc nelaimes gadījumu darbā izmeklēt? Vispirms tāpēc, lai nodrošinātu nelaimes gadījumu cēloņu noteikšanu un novēršanu, lai turpmāk neciestu citi darbinieki. Turklāt tas ir veids, kā tiek nodrošināta valstī notikušo nelaimes gadījumu darbā izmeklēšana un uzskaite. No cietušā viedokļa būtiskas ir iespējas saņemt sociālās garantijas no valsts, tomēr tās var iegūt tikai tad, ja nelaimes gadījums darbā ir izmeklēts un izmeklēšanas akts ir reģistrēts VDI, cietušajam tiek atlīdzināti ārstēšanās un rehabilitācijas izdevumi 1600,75 EUR apmērā pēc ārstniecības pakalpojumu saņemšanas čeku iesniegšanas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (turpmāk – VSAA). Tātad, ja nelaimes gadījums darbā tiek slēpts, tad cietušajam ir liegta iespēja saņemt sociālās garantijas  no valsts.

Ja cietusī persona vēlas pierādīt, ka noticis nelaimes gadījums darbā, aicinām ziņot VDI:

izmantojot e-pakalpojumu (lietošanas pamācība “Soli pa solim”).

pa konsultatīvajiem tālruņiem – 67186522, 67186523 vai arī anonīmo uzticības tālruni- 67312176;

ar rakstisku iesniegumu;

Mūsu eksperti

Dažādu ekspertu konsultācijas


Šajā sadaļā tiek ievietotas citu ekspertu sagatavotās atbildes
Jautā ekspertam: vdi@vdi.gov.lv

Ivars Vanadziņš


RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors

Darba vides riski un to novērtēšana
Jautā ekspertam: ivars.vanadzins@rsu.lv

Jeļena Reste


RSU Aroda un vides medicīnas katedras arodslimību ārste

Arodslimību diagnostika un obligātās veselības pārbaudes
Jautā ekspertam: dr_jelena@e-apollo.lv

Jolanta Geduša


Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta vecākā eksperte

Darba aizsardzības sistēma
Jautā ekspertam: jolanta.gedusa@lm.gov.lv

Konsultants


Konsultants

Valsts darba inspekcijas e-pakalpojumi
Jautā ekspertam: vdi@vdi.gov.lv

Linda Matisāne


Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras kontaktpunkta vadītāja

Darba aizsardzības preventīvie pasākumi, OiRA
Jautā ekspertam: linda.matisane@vdi.gov.lv

Sandra Zariņa


Valsts darba inspekcijas Metodiskās vadības un kompetenču pilnveides nodaļas vadītāja

Nelaimes gadījumu izmeklēšana
Jautā ekspertam: sandra.zarina@vdi.gov.lv

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests


Ugunsdrošība, ugunsdzēsība

Ugunsdrošība, ugunsdzēsība
Jautā ekspertam: vugd@vugd.gov.lv