Darbinieka nesadarbošanās attālinātā darba gadījumā

11 novembris, 2025
Dažādu ekspertu konsultācijas
Šajā sadaļā tiek ievietotas citu ekspertu sagatavotās atbildes
Īss skaidrojums par darbinieka nesadarbošanos attālinātā darba gadījumā

Jautājums

  • kā rīkoties, ja darbinieks, kurš strādā attālināti, atsākās sadarboties ar darba aizsardzības speciālistu un nesniedz nekādu info par savu mājās iekārtoto darba vietu, bet attālināti jāstrādā, jo tā nosaka SPKC?
  • kurš uzņemas atbildību, ja darbinieks savā mājas darba vietā pats izvērtē riskus?

Atbilde

Svarīgi, ka, veicot darbu attālināti, nodarbinātais ievēro darba aizsardzības, elektrodrošības, drošības tehnikas, darba higiēnas un ugunsdrošības, ēku lietošanas un citus noteikumus. Veicot darbu attālināti, nodarbinātais uzņemas atbildību, ka darba vieta un aprīkojums ir piemērots darba veikšanai. Vienlaicīgi norādāms, ka arī attālinātā darba gadījumā darba devēja pienākums veikt darba vides risku novērtēšanu un nodrošināt darbiniekam drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.

Tādejādi, ja darbs tiek veikts attālināti, darbiniekam nav pienākums veikt darba vides riska novērtēšanu, darba devējs ir atbildīgs par darba vides riska novērtējuma veikšanu. Darba aizsardzības likuma 8.panta pirmā prim daļa nosaka, ka darbiniekam, kurš veic attālināto darbu, ir jāsadarbojas ar darba devēju darba vides riska novērtēšanā un jāsniedz darba devējam informācija par attālinātā darba vietas apstākļiem (nevis pašam jāveic riska novērtējums).

Saskaņā ar Darba likuma 55.panta otro daļu darba kārtības noteikumos darba devējam ir jāparedz darbinieku uzvedības noteikumus un citus noteikumus, kas attiecas uz darba kārtību uzņēmumā, tajā skaitā noteikumus par darba aizsardzības pasākumiem uzņēmumā. Tādejādi darba devējs iekšējā kārtībā var noteikt darbinieka pienākumus darba aizsardzības jomā.

Saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 6.panta pirmo daļu, organizējot darba aizsardzību uzņēmumā, darba devējam ir tiesības piemērot nodarbinātajiem disciplinārsodus par darba aizsardzības normatīvo aktu un citu darba aizsardzības noteikumu pārkāpumiem, kā arī darba devēja prasību neizpildi darba aizsardzības jautājumos.  Savukārt, kā nosaka Darba likuma 90.panta pirmā daļa par noteiktās darba kārtības vai darba līguma pārkāpšanu darba devējs darbiniekam var izteikt rakstveida piezīmi vai rājienu, minot tos apstākļus, kas norāda uz pārkāpuma izdarīšanu.

Atbildi sagatavoja Valsts darba inspekcijas Konsultatīvais centrs

Mūsu eksperti

Dažādu ekspertu konsultācijas


Šajā sadaļā tiek ievietotas citu ekspertu sagatavotās atbildes
Jautā ekspertam: vdi@vdi.gov.lv

Ivars Vanadziņš


RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors

Darba vides riski un to novērtēšana
Jautā ekspertam: ivars.vanadzins@rsu.lv

Jeļena Reste


RSU Aroda un vides medicīnas katedras arodslimību ārste

Arodslimību diagnostika un obligātās veselības pārbaudes
Jautā ekspertam: dr_jelena@e-apollo.lv

Jolanta Geduša


Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta vecākā eksperte

Darba aizsardzības sistēma
Jautā ekspertam: jolanta.gedusa@lm.gov.lv

Konsultants


Konsultants

Valsts darba inspekcijas e-pakalpojumi
Jautā ekspertam: vdi@vdi.gov.lv

Linda Matisāne


Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras kontaktpunkta vadītāja

Darba aizsardzības preventīvie pasākumi, OiRA
Jautā ekspertam: linda.matisane@vdi.gov.lv

Sandra Zariņa


Valsts darba inspekcijas Metodiskās vadības un kompetenču pilnveides nodaļas vadītāja

Nelaimes gadījumu izmeklēšana
Jautā ekspertam: sandra.zarina@vdi.gov.lv

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests


Ugunsdrošība, ugunsdzēsība

Ugunsdrošība, ugunsdzēsība
Jautā ekspertam: vugd@vugd.gov.lv