Pasaules Veselības organizācija (PVO) definē veselības veicināšanu kā dzīves resursu, kas dod iespēju cilvēkam dzīvot individuāli, sociāli un ekonomiski produktīvu dzīvi, uzsverot nepieciešamību ieguldīt sociālos un personiskos resursus (piemēram, aktīvu rīcību savu paradumu maiņā, tādējādi ietekmējot arī savus līdzcilvēkus). Veselības veicināšana ir jebkura aktivitāte, kura vērsta uz to, lai cilvēki dzīvotu veselīgu un produktīvu dzīvi.
Darbavietas jau vairākus gadus pasaulē tiek uzskatītas par vieām no vietām, kur veselības veicināšanas pasākumu veikšana ir visefektīvākā. Tur tiešā pasākumu mērķauditorija ir nodarbinātie, kuri tur pavada lielu savas dzīves daļu. Tomēr netieši pasākumu organizēšanā var tikt iesaistīti arī klienti vai apakšuzņēmēji, piemēram, ja uzņēmuma teritorijā tiek izvietotas velonovietnes, kuras var izmantot jebkurš cilvēks, kurš atbrauc uz uzņēmumu vai valsts iestādi. Turklāt jāuzsver, ka darba vidē esošie riska faktori var tieši ietekmēt nodarbināto fizisko, garīgo vai sociālo labklājību un netieši – nodarbināto ģimenes locekļus, tāpēc tieši darba vietās veiktie veselības veicināšanas pasākumi ir visefektīvākie.
Darba vides riska faktoru novēršana darba vietās un efektīvas darba aizsardzības sistēmas ieviešana arī preventīvi pozitīvā veidā ietekmē veselību. Situācijā, kad uzņēmumā jau ir nodrošināta svarīgāko darba aizsardzības prasību izpilde, darba devējiem ir samērā vienkārši papildināt veicamo pasākumu plānu ar nedaudz savādākiem, papildus pasākumiem, kuru rezultātā nodarbinātie kļūst veselāki, kvalificētāki un motivētāki, tāpēc viņi spēj strādāt produktīvāk un kvalitatīvāk. Šādi nodarbinātie arī retāk slimo ar slimībām, kuras izraisa īsu darbnespēju, piemēram, ar vīrusu infekcijām.
Veselības veicināšanai darbavietās var būt vairāki virzieni, tomēr viens no būtiskākajiem un efektīvākajiem ir saistīts ar nodarbināto paradumu maiņu attiecībā uz savu veselību, ko var mēģināt panākt:
- uzlabojot darba organizāciju (piemēram, ieviešot elastīgu darba laiku) un darba apstākļus (piemēram, labiekārtojot sadzīves un atpūtas telpas);
- atbalstot nodarbināto piedalīšanos veselības veicināšanas pasākumos (piemēram, nodrošinot iespējas braukt uz darbu ar velosipēdu);
- nodrošinot veselīgas izvēles iespējas (piemēram, likt medu pie tējas nevis cukuru);
- veicinot personības izaugsmi, sniedzot informāciju par veselību ietekmējošiem riska faktoriem un to iedarbības sekām (piemēram, izvietojot plakātus un iekļaujot rakstus uzņēmuma iekšējā avīzē).
Darba vide pēdējo gadu laikā mainās arvien straujāk. Ja iepriekš galvenokārt tika runāts, ka vecie tradicionālie riska faktori kļūst arvien mazāk svarīgi, bet priekšplānā izvirzās ergonomiskie un psihosociālie riska faktori, tad šobrīd arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts arī jaunajām darba organizācijas formām – piemēram, elastīgajam darba laikam un attālinātam darbam. Tas kopumā arvien vairāk mūs attālina no klasiskās izpratnes par darba aizsardzību. Arī robežu starp slimībām, ko izraisījusi darba vide (arodslimībām), un vispārēja rakstura slimībām kļūst arvien grūtāk novilkt, piemēram, bieži vien nav iespējams pateikt, kas ir miokarda infarkta cēlonis: tas varētu būt mazkustīgs dzīvesveids, nepareizi ēšanas paradumi, paaugstināts asinsspiediens, liekas svars, cukura diabēts, iedzimtība, smēķēšana, fiziska un psihoemocionāla pārslodze darbā vai vēl kāds cits faktors vai vairāku riska faktoru kombinācija.
Līdz ar to arī robeža starp darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām un veselības veicināšanu ir diezgan izplūdusi. Tomēr viens no kritērijiem, kā nošķirt šīs divas lietas, ir tas, ka darba aizsardzībai Latvijā ir noteiktas stingras pamatprasības, kuras galvenokārt ir vērstas uz darba apstākļu uzlabošanu līdz noteiktam minimālajam līmenim. Savukārt veselības veicināšana aptver ievērojami plašāku jautājumu un problēmu loku, papildus vēršot uzmanību arī uz veselīgu dzīvesveidu un ēšanas paradumu veicināšanu, kaitīgo ieradumu un atkarību samazināšanu, fizisku aktivitāšu un sociālu kontaktu veicināšanu u.tml.
Jebkurā gadījumā – darba aizsardzības prasību nodrošināšana ir pirmais solis veselības nodrošināšanai darba vietās. Tomēr tas nenozīmē, ka ar veselības veicināšanas pasākumiem var nodarboties tikai tie uzņēmumi, kas jau ir sakārtojuši darba vidi. Dažādus veselības veicināšanas pasākumus var īstenot jebkurš uzņēmums – tāds, kas darbojas daudzus gadus vai arī ir nesen nodibināts, tāds, kas ir ražojošs uzņēmums vai arī visi darbinieki strādā birojā. Tāpat tas nenozīmē, ka ar veselības veicināšanas pasākumiem var nodarboties tikai privāti uzņēmumi, to var darīt arī valsts un pašvaldību iestādes, kā arī sabiedriskās organizācijas.
