Nelaimes gadījumi darbā un arodslimības ir sekas nedrošai un nesakārtotai darba videi. Tomēr darba vidē rodas arī tādas situācijas, kas nerada tiešas un nopietnas sekas nodarbināto drošībai un veselībai, piemēram, ārkārtas situācijas, kuru rezultātā rodas traucējumi ražošanas procesā, kuru dēļ neviens necieš. Šādas situācijas tiek dēvētas par gandrīz notikušiem nelaimes gadījumiem vai negadījumiem. Tas, ka negadījumā neviens necieš, nozīmē, ka nevis darba aizsardzības sistēma uzņēmumā ir sakārtota un tā pasargā nodarbinātos no traumām, bet gan to, ka šoreiz nodarbinātajam “paveicās”. Kad gandrīz notiek nelaimes gadījums darbā, tas jāuztver kā agrīns brīdinājums, ka darba vide uzņēmumā nav droša un darba devējam ir jāpievērš īpaša uzmanība tiem riska faktoriem, kas var izraisīt nelaimes gadījumus. Turklāt, novēršot gandrīz notikušu nelaimes gadījumu cēloņus, tiek samazināti uzņēmuma potenciālie zaudējumi, kas rodas nelaimes gadījumu un avāriju rezultātā. Jau notikuša nelaimes gadījuma seku likvidēšana vienmēr prasīs lielākus līdzekļus, un dažkārt, kad būs nodarīts kaitējums cilvēku veselībai, sekas nebūs labojamas.
Arvien biežāk ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā tiek uzsvērts, ka uz katru nelaimes gadījumu darbā vēl ir vairāki simti tā saucamo bīstamo situāciju – tie ir gadījumi, kad darba vidē ir konstatētas nedrošas vai bīstamas situācijas, taču nekas nenotiek, lai varētu teikt, ka paveicās. Šādu situāciju piemēri:
- autoremontdarbnīcas remontbedre visu laiku tiek turēta vaļā, pat gadījumos, kad virs tās neatrodas automašīna (bet darbinieki arī neaizķeras un autoremontbedrē neiekrīt);
- evakuācijas izejas ir aizkrautas ar materiālu sagatavēm, bet bīstamas situācijas neveidojas, tāpēc izeju izmantošana nav nepieciešama;
- darbs ar bojātiem rokas instrumentiem (piemēram, bojātiem koka rokturiem), bet neviens neiegūst traumas.
