Izvēles, kas ietekmē vai var ietekmēt veselību un drošību, cilvēki izdara katru dienu – galvenokārt tās ir mikroizvēles, piemēram, ko ēst, ko dzert, kā iekārtot darba vietu mājās vai algotā darbā, vai lietot izsniegtos individuālos aizsardzības līdzekļus, ko vilkt mugurā, kādus apavus vilkt kājās, kur atrasties brīvajā laikā, ko elpot, par ko domāt, kāpt pa kāpnēm ar kājām vai braukt ar liftu. Visas šīs mikroizvēles veido veselību un drošību. Pēc būtības šīs izvēles ietekmē to, vai cilvēka veselība pasliktināsies ātri vai lēnām un kāda būs dzīves kvalitāte, ja viņšdzīvos ilgi. Cilvēki var uzvesties neveselīgi vai nedroši vienā savas dzīves jomā (piemēram, smēķēt vai bieži pārsniegt ātrumu braucot), bet veselīgi un droši citā (piemēram, mazgāt grīdu ar mitrumizturīgiem darba cimdiem, lai nenodarītu kaitējumu roku ādai, vai ).
Veselība ir izvēle, kas veidojas no daudzām mazām izvēlēm, ko cilvēks izdara katru dienu mūža garumā.
Neveselīgās un nedrošās rīcības iespējams iedalīt šādi:
- rīcības, par kurām cilvēki neiedomājas, ka tās ir kaitīgas vai bīstamas un var nodarīt kaitējumu veselībai vai pat dzīvībai (piemēram, dzīvesvietas remonta laikā veikt krāsošanas darbus vienā istabā, bet nakšņot blakus istabā, ieelpojot gaisā esošās ķīmiskās vielas; izbērt vecās šīfera plāksnes uz iebraucamā ceļa, kur azbesta šķiedras izdalās gaisā un pēc tam tiek ieelpotas; vecos impregnētos koka stabus izmantot mājokļa apkurei un pelnus izbērt mazdārziņā, kurā tiek audzētas saknes un dārzeņi pašu patēriņam);
- rīcības, kuras cilvēki apzinās kā neveselīgas vai nedrošas, bet to ignorē dažādu iemeslu dēļ (piemēram, varbūtība, ka viņi paši cietīs nelaimes gadījumā, ir neliela, pastāv varbūtība, ka viņi nesaslims, jo ir ticība “veiksmei” – kāds tuvs cilvēks ir tā darījis un nekas nav noticis, savukārt kāds cits cilvēks ir saslimis, lai gan nekad nav rīkojies neveselīgi). Piemēram, smēķēšana un plaušu vēzis; darbs uz jumta bez pretkritiena aizsardzības līdzekļiem.
