Izvēles, kas ietekmē vai var ietekmēt veselību un drošību, cilvēki izdara katru dienu – galvenokārt tās ir mikroizvēles, piemēram, ko ēst, ko dzert, kā iekārtot darba vietu mājās vai algotā darbā, vai lietot izsniegtos individuālos aizsardzības līdzekļus, ko vilkt mugurā, kādus apavus vilkt kājās, kur atrasties brīvajā laikā, ko elpot, par ko domāt, kāpt pa kāpnēm ar kājām vai braukt ar liftu. Visas šīs mikroizvēles veido veselību un drošību. Pēc būtības šīs izvēles ietekmē to, vai cilvēka veselība pasliktināsies ātri vai lēnām un kāda būs dzīves kvalitāte, ja viņšdzīvos ilgi. Cilvēki var uzvesties neveselīgi vai nedroši vienā savas dzīves jomā (piemēram, smēķēt vai bieži pārsniegt ātrumu braucot), bet veselīgi un droši citā (piemēram, mazgāt grīdu ar mitrumizturīgiem darba cimdiem, lai nenodarītu kaitējumu roku ādai, vai ).
Veselība ir izvēle, kas veidojas no daudzām mazām izvēlēm, ko cilvēks izdara katru dienu mūža garumā.
Neveselīgās un nedrošās rīcības iespējams iedalīt šādi:
- rīcības, par kurām cilvēki neiedomājas, ka tās ir kaitīgas vai bīstamas un var nodarīt kaitējumu veselībai vai pat dzīvībai (piemēram, dzīvesvietas remonta laikā veikt krāsošanas darbus vienā istabā, bet nakšņot blakus istabā, ieelpojot gaisā esošās ķīmiskās vielas; izbērt vecās šīfera plāksnes uz iebraucamā ceļa, kur azbesta šķiedras izdalās gaisā un pēc tam tiek ieelpotas; vecos impregnētos koka stabus izmantot mājokļa apkurei un pelnus izbērt mazdārziņā, kurā tiek audzētas saknes un dārzeņi pašu patēriņam);
- Jauniešus var uzskatīt par neveselīgas un nedrošas uzvedības riska grupu, jo viņiem bieži rodas vēlme pārbaudīt savu neatkarību, veidot personīgo identitāti un paplašināt sociālo dzīvi. Tāpēc viņi regulāri eksperimentē ar dažādiem uzvedības veidiem. Liela daļa no tiem ir neveselīgi un nedroši– sākot ar alkohola vai narkotisko vielu lietošanu līdz pīrsinga vai tetovējumu iegūšanai.
- Lai gan ir plaši pieejama informācija par neveselīgu nedrošu rīcību (piemēram, mazkustīgu dzīvesveidu, smēķēšanas kaitīgumu, darba vides riska faktoriem), tomēr jaunieši ignorē to, ko ir dzirdējuši vai mācījušies izglītības iestādēs vai ko viņiem ir mācījis darba devējs. Tas saistāms ar smadzeņu daļu atšķirīgu attīstību dažādos vecuma posmos. Pubertātes laikā strauji attīstās tā smadzeņu daļa, kas atbild par emocionālo un sociālo komunikāciju, bet smadzeņu daļa, kas atbild par kritisko domāšanu, attīstās vēlāk (tā nobriest līdz 25 gadu vecumam). Tādējādi nevajadzīga riska uzņemšanās novērojama biežāk, ja jaunieši ir draugu, vienaudžu vidū, kompānijā. Šādas rīcības skaidrojumi ir:
- apkārtējās grupas spiediens;
- iespaida atstāšana uz draugiem;
- vēlme tikt uzņemtam grupā (kompānijā);
- vēlme iekļauties grupā (kompānijā), netikt atstumtam;
- nevēlēšanās neko skaļi teikt, kad nākas rīkoties nedroši.
- Iniciatīva – projekts “Droša skola – drošs darbs” tika uzsākts 2010.gadā ar mērķi paaugstināt vispārējo izpratni par darba drošības jautājumiem un mazināt darba vietās notikušo negadījumu skaitu, radot drošu darba un mācību vidi jaunajiem darbiniekiem, praktikantiem un profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem. Vairāk par projektu: http://www.lddk.lv/projekts/drosa-skola-dross-darbs/
- Avots: http://visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/dokumenti/metmat/veselibas_izglitiba_vispvid_un_profizgl.pdf
