Atbilstoši Darba likuma 74.panta pirmajai daļai, gadījumā, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam noteikto atlīdzību. Par vienu no šādiem gadījumiem ir uzskatāms gadījums, kad pamatojoties uz attiecīgu darba devēja rīkojumu, darbinieks veic veselības pārbaudi ārstniecības iestādē. No minētā izriet, ka iespēja veikt obligāto veselības pārbaudi darba laikā ir darbinieka tiesība, tādējādi, ja darba devējs norīkoja darbinieku veikt veselības pārbaudi, darba devējs nav tiesīgs ierobežot darbinieka tiesības veikt minēto pārbaudi darba laikā vai neizmaksāt darbiniekam noteikto atlīdzību. Vienlaikus, ja darbinieks pats izvēlas veikt veselības pārbaudi ārpus darba laika, šo laiku darba devējam nav pienākums apmaksāt.
Savukārt attiecībā uz veselības pārbaužu apmaksu, atbilstoši Darba aizsardzības likumā noteiktajam izdevumus par periodiskajām obligātajām veselības pārbaudēm jāsedz darba devējam. Izdevumi būtībā jāsedz uzreiz – tas ir, nodarbinātais pats par veselības pārbaudi nemaksā. Tomēr praksē ir gadījumi, kad nodarbinātais pats par saviem līdzekļiem iziet veselības pārbaudi, bet tad darba devējs pēc čeku iesniegšanas šos izdevumus atmaksā. Samaksas un veselības pārbaužu organizācijas kārtība, tai skaitā, veselības pārbaudes veikšanas laiks, var būt atrunāti uzņēmuma iekšējos normatīvajos dokumentos, iekšējās kārtības noteikumos vai koplīgumā.
