Invaliditātes grupas kārtošana un arodslimības kārtošana ir divas dažādas lietas. Izoperēts mugurkauls vēl automātiski nenozīmē, ka tā ir arodslimība.
Arodslimību var kārtot, ja ir pamatotas aizdomas par to, ka mugurkaula problēmu izraisīja tikai un vienīgi darba apstākļi, un nav bijis citu veicinošu momentu (piem., skolioze no bērnības/jaunības, smaga aptaukošanās, osteoporoze, mugurkaula traumas, autoimūnas iekaisīgas slimības (reimatoīdais artrīts, seronegatīva spondilartropātija u.c.)). Mugurkaula problēmu var atzīt par arodslimību tikai, ja šī patoloģija atbilst vadlīniju kritērijiem mugurkaula slimību saistīšanai ar arodu (ar tām var iepazīties šeit http://www.arodslimibas.lv/index.php?module=mod66 ). Tādā gadījumā var paņemt nosūtījumu no ģimenes ārsta, sagatavot nepieciešamos dokumentus (skat. http://stradavesels.lv/eksperti/19-jelena-reste/kadi-dokumenti-ir-nepieciesami-arodslimibas-noformesanai/ ) un pieteikties konsultācijai pie arodslimību ārsta P.Stradiņa slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centrā. Arodslimības noformēšanas process parasti aizņem vairākus mēnešus un iesaista arī Valsts Darba inspekciju, kura apmeklē darba vietu. Pēc komisijas atzinuma saņemšanas par arodslimību būs tālāk jāgriežas Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā (VDEĀK) darbaspēju zaudējumu procentu noteikšanai un vēlāk Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) kompensācijas aprēķināšanai.
Ja bija noticis nelaimes gadījums darbā, kura dēļ parādījusies mugurkaula problēma (piem., smaguma pārvietošanas brīdī), tad jābūt noformētam aktam par nelaimes gadījumu darbā (noformē darba devējs), un zaudējumu atlīdzībai ar aktu un dokumentiem par izdevumiem jāgriežas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA). Smagu un ilgi paliekošu seku gadījumā papildus var griezties Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā (VDEĀK) invaliditātes grupas noformēšanai.
Dažreiz mugurkaula patoloģija var neatbilst vadlīniju kritērijiem mugurkaula saistīšanai ar arodu, bet slimības gaitu ietekmēja darba apstākļi un padarīja slimību smagāku, tad tā skaitās “ar darbu saistītā slimība”, kuras gadījumā kompensācija no valsts nepienākas (pretēji arodslimības gadījumam). Tomēr, ja šī slimība izraisījusi ilgstošu darba nespēju, tad ir iespējams noformēt invaliditātes grupu kā vispārēju slimību (nepieciešamos papīrus sagatavo ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts).
Jebkurā gadījumā (arī ar darbu nesaistīto slimību gadījumos), ja slimība izraisījusi lielus funkcionālus traucējumus un ilgstošu darba nespēju (vairākus mēnešus), ir iespējams noformēt invaliditātes grupu (nepieciešamos papīrus sagatavo ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts, un tālāk jāgriežas VDEĀK). Parasti sākotnēji VDEĀK pagarina darba nespējas lapu līdz 1 gadam, lai būtu iespējams maksimāli intensificēt ārstēšanu. Ja ārstēšana tomēr nedod efektu un darba nespēja paliek, tad piešķir invaliditātes grupu.
