Darba devējam un nodarbinātajam ir tiesības vienoties par darba izpildes vietu – tā var būt uzņēmuma teritorijā vai arī citā vietā, piemēram, nodarbinātā mājās. Darba aizsardzības likumā ir noteikts, ka darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību darbā. Šis princips ir attiecināms arī uz attālināto darbu. Tādējādi arī šāda veida darbam ir jāveic darba vides riska novērtēšana, nodarbināto apmācība darba aizsardzības jautājumos un citi pienākumi, lai nodrošinātu nodarbinātā veselībai drošu un nekaitīgu darba vidi.
Nelaimes gadījums uzskatāms par nelaimes gadījumu darbā, ja ir tieša saistība ar darba vidi un darba pienākumu veikšanu, un tie darba devējam ir jāizmeklē saskaņā ar Ministru kabineta 25.08.2009. noteikumu Nr.950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” prasībām. Darba devējam ir jānoskaidro visi apstākļi, kādos nodarbinātais guva veselības traucējumus un jāvērtē atbilstība normatīvo aktu prasībām – tātad jāizvērtē katrs gadījums individuāli, jo var būt nianses atkarībā no darba uzdevumiem un darba devēja noteiktās kārtības.
Daži nelaimes gadījumu piemēri attālinātā darba laikā, kas izmeklējami un reģistrējami kā nelaimes gadījuma laikā:
- ja attālināti strādājot mājās nodarbinātais paklūp, aizķeras, aiz datorvadiem, paklāja, krēsla kājas, nokrīt un gūst veselības traucējumus, tas ir nelaimes gadījums darbā;
- ja neveiklas kustības rezultātā uz ķermeņa daļām izlīst karsta kafija vai tēja, tas ir nelaimes gadījums darbā;
- ja ar darbu saistītas telefona saruna laikā nodarbinātais aizķeras ar mājdzīvnieka un nokrīt utmldz.
Savukārt, ja trauma gūta, piemēram, gatavojot ģimenei maltīti, tad tas nebūtu uzskatāms par nelaimes gadījumu darbā.
